Apvedceļš
Atmiņas Par Gaišo
Zied [D]pļavas un puikas [A]aliņu sūc Tad dusmojas dažs un pie [D]sevis rūc Bet es atceros kādreiz [A]biju tāds pats Un lietoju gaišo, [D]diena vai nakts PIEDZ: Jo es [Hm]atceros laikus, kad man [A]nebij [D]nekā Tad viņa [G]vienīgā teica man:- [A]jā Mums bij [Hm]pudele alus un [A]vairāk [D]nekā Un uz [G]priekšu lai paliek tā Gan ziedi, gan ērkšķi tepat aiz rūts Gan dzīvīte ieper, gan spiež pie krūts Kāds nozaga zvaigznes, bēdīgs top prāts Tev ieliešu gaišo, lai smaidīt sāc
Dziesma pievienota: 2007-02-28
